Pirmsskolas vecuma bērns un mūsdienu tehnoloģijas

Tehnoloģiju ēras pirmsākumos, vienīgās iestādes, kuras izmantoja datorus mācīšanās laikā bija augstskolas. Ap 1960. – 1970. gadu, jau pirmie vidusskolēni sāka izmantot piekļuvi jaunajām tehnoloģijām. Gadiem ejot, personālo datoru revolūcija aizsāka plašu datoru lietošanu vidusskolās un pamatskolās. Šobrīd datori un citi tehnoloģiskie izgudrojumi kā televizori, mobilie telefoni un planšetes, ir plaši pieejami pat pirmsskolas vecuma bērniem. Notiek plašas diskusijas zinātnieku, psihologu un mediķu vidū, vai tam ir vairāk pozitīva vai negatīva ietekme.

Viens no galvenajiem ieguvumiem, ieviešot datortehnoloģijas jau pašā mācību sākumā ir, iepazīstināt bērnus ar tiem darboties jau agrā vecumā. Ņemot vērā, ka šobrīd ir tāds laiks, kad jebkādā dzīves situācijā mēs saskaramies ar vajadzību izmanot datoru un mobilo telefonu, prasmes ar tiem rīkoties ir ļoti svarīgas. Sagatavot bērnus šādai mūsdienu pasaulei palīdzēs viņiem pārvarēt grūtības un pilnvērtīgi dzīvot mūsdienu sabiedrībā. Uzsākt skolas gaitas, mobilo telefonu operatori piedāvā izdevīgas akcijas, dāvinot pirmklasniekiem vienkāršotus pirmos mobilos telefonus, ar ko sazināties ar vecākiem. Šādos gadījos ir labi, ja bērns jau iepriekš ir apguvis prasmes zvanīt vai rakstīt teksta ziņas. Jaunajos telefonos var ievietot aplikāciju, kas ar navigācijas palīdzību uzrāda bērna atrašanās vietu. Vecākiem ir lielāka drošības sajūta, zinot, kur atrodas viņu bērni, kad nav tiem blakus.

Tajā pašā laikā jāatceras, ka jācenšas limitēt laiku, ko bērns izmanto pie monitora, vienalga, vai tas būtu televizors, dators vai mobilais telefons. Tā var paaugstināties risks, saslimt ar kādu slimību jau pašā jaunībā. Neaktīvs dzīvesveids, ko bērns pavada skatoties ekrānā, pastiprina iespējamību, ka bērns būs ar lieko svaru. Šobrīd skolās bērniem ir izteikta neiecietība pret citiem bērniem, kas ir daudz garāki, īsāki, resnāki vai ar kādām citām redzamām atšķirībām.

Cilvēku smadzenes ir attīstītas, un informācija tiek uztverta ar acīm, ausīm, degunu, muti un tausti. Vizualizācijai ir ļoti liela loma mācību procesā. Agrākos laikos vizualizācija mācību procesā nebija tik plašā spektrā kā šobrīd. Vienīgais mācību objekts bija animācijas bērnu grāmatās. Šobrīd papildus drukātiem materiāliem, bērniem ir iespēja papildināt savas zināšanas video materiālos, kustīgā animācijā, kas piesaista bērna uzmanību. Bērni ar interesi vēro dzīvnieku kanālus pa televizoru, redzot, kā viņu mīļākie dzīvnieki no grāmatas pavada savu savas dienas savvaļā. Vizualizācija spēlē lielu lomu valodas prasmju apgūšanā. Ļoti daudzi latviešu bērni agrā jaunībā apgūst angļu valodas pamatlietas, spēlējot interneta spēles. Ar ilgstošu video materiālu rādīšanu nevajadzētu aizrauties, jo tādējādi bērns var pamazām zaudēt komunikācijas prasmes ar apkārt esošiem cilvēkiem. Uzsākot skolas gaitas, bērnam būs grūtības noturēt savu uzmanību, klausoties skolotāja pasniegtajā vielā. Viņš nevēlēsies izteikt savas domas un prezentēt zinātniskus darbus.

Lielākais risks ieviešot jaunas tehnoloģijas pirmsskolas vecuma bērna ikdienā ir lielā informācijas piekļuve, ko vecāki nevar izkontrolēt. Pētījumos ir atklāts, ka vismaz 95% no vecākiem, ļauj izmantot internetu saviem pirmsskolas vecuma bērniem. Daudzi no tiem pat nekontrolē, ko bērni dara savā brīvajā laikā pie monitora. Skolas cenšas ierobežot šādu vispārīgu pieeju datiem ar speciālām filtrēšanas programmām, kurās interneta lapās drīkst iet, un kurās ne. Taču mājās vecāki šādas programmas neuzstāda saviem datoriem, tāpēc bērni var vērot visu, ko vēlas. Pēdējo gadu laikā izglītojoša spēles izkonkurē vardarbīgas spēles. Bērni jau pirmajās klasēs ir vardarbīgi, nekontrolējami un nepaklausīgi, un tas viss ir lielās visatļautības dēļ, pirms skolas gaitām.

Comments are closed.